Sastrēgumi nepatīk nevienam, taču tie ir neatņemama intensīvas satiksmes sastāvdaļa. Arī Rīgā mēs regulāri varam novērot, ka “karstākajos” brīžos uz ielām veidojas sastrēgumi. Tieši šajā brīdī autovadītājiem palīgā nāk rāvējslēdzēja princips.
Rāvējslēdzēja princips ceļu satiksmē?
Pirms dažiem gadiem Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) mudināja autovadītājus ceļu satiksmē atcerēties par rāvējslēdzēja principu. Šim mērķim tika organizēta reklāmas kampaņa “Ir labi būt labam”. Kampaņas ietvaros tika demonstrēts kā šoferīšiem noteiktās situācijās palaist vienam otru cerībā ka citā reizē arī tevi kāds palaidīs.
Autoskolās šis princips līdz CSDD kampaņai bija mācīts reti, pavirši vai nebija mācīts vispār. Lai novērstu visas šaubas, aplūkosim, kas ir un ko paredz rāvējslēdzēja princips.
- Pirmkārt, šis satiksmes pašorganizēšanas princips paredz, ka autovadītāji savā starpā sadarbojas ar mērķi palīdzēt citiem un nodrošināt ātrāku kopējās satiksmes plūsmu.
- Otrkārt, sadarbība starp autovadītājiem ir neformāla tādēļ varam to uzskatīt par nerakstītu likumu.
Rāvējslēdzēja princips tiek realizēts divās situācijās:
- Divu vai vairāku braukšanas joslu sašaurinājumā (remonts, avārija, šķērslis);
- Galvenajam ceļam pievienojas mazāk svarīgs ceļš, taču uz tā esošie transportlīdzekļi nevar iebraukt galvenajā ceļā, jo pa to notiek nepārtraukta, lēna kustība. Ja kustība ir ātra nevajag mēģināt kādu palaist pa priekšu no blakus joslas.
Principa ietvaros tiek paredzēts, ka katrs šoferis palaiž ne vairāk kā vienu autovadītāju no blakus joslas, turklāt tikai vietā, kur joslas satiekas. Šādā veidā tiek nodrošināts, ka kustība norisinās pamīšus un nepārtraukti.
Diemžēl vairums Latvijas iedzīvotāju nesaprot, kā darbojas rāvējslēdzēja princips. Daudzi autovadītāji, kuru josla sašaurinās vai vairs nav braucama cenšas pārkārtoties uz otru joslu pārāk ātri, turklāt to dara arī tie, kas aizbrauc līdz savas joslas galam.
Rezultātā galvenās joslas braucēji jūtas slikti un vairs nevēlas nevienu laist sev priekšā un rāvējslēdzēja princips pārtrauc darboties.
Kā ideālā variantā darbojas rāvējslēdzēja princips?
Katrs transportlīdzekļa vadītājs palaiž vienu auto no blakus joslas vietā, kur beidzas blakus josla neatkarīgi no tā kāda ir šī transportlīdzekļa kategorija (autobuss, vieglais auto, traktors, motocikls, motorollers, velosipēds vai tramvajs).
Rāvējslēdzēja principu nevar piemērot operatīvajiem transportlīdzekļiem, kas ieslēguši skaņas un gaismas signālus. Šādās situācijās viņiem vienmēr būs priekšroka.
Kādēļ autovadītāji cenšas ievērot šo principu?
Primārais iemesls ievērot rāvējslēdzēja principu ir altruisms. Mēs jūtamies labi situācijās, kad izdarām citam, ko labu. Izlīdzot ceļu satiksmē mēs arī ceram, kad citā reizē kāds cits mūs palaidīs pa priekšu. Ja tas notiek, visiem šoferīšiem ir iespēja iepriecināt vienam otru un arī satiksmes plūsma ir daudz ātrāka.
Rāvējslēdzēja princips praksē
Mēs zinām, ka tekstuāli uztvert informāciju ne vienmēr ir vienkārši. Šī iemesla dēļ CSDD ir sagatavojis informatīvu video, kurā rāvējslēdzēja princips tiek attēlots vizuāli pievilcīgā animācijā. Aicinām iepazīties ar to.
Ja jums vēl nav autovadītāja apliecība vai ir vajadzīga zināšanu atjaunošana, autoskola Forwards var palīdzēt.
